un varbūt pēc nāves mēs atgriežamies un dzīvojam brīžos, kad esam bijuši vislaimīgākie..?!
burvīga noskaņa koncertam. mazliet sajukusi madara. tēta iekritušās acis. vēlme atgriezties bērnībā, kad mēs visi vēl bijām tik vienkārši un nesamežģīti.
kādā dienā es to izlabošu. sasodīts.
sestdiena, 2008. gada 15. novembris
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)

Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru