uz kraujas.

"kaut apklustu mani trokšņi un spalgoņa rokassprādzēs un
atnāktu rīts ar zāli,
kas šūpotos saules staros."

bet aklais ved aklo. un mēs klūpam paši savās izvēlēs.

šodien dievs ir sajucis prātā.

"kaut, nokaut to tavu trīsoņu savās tik mīlētās rokās, nokaut tās
šaubas manos plakstos, nokaut - tā rūdās tērauds.."

mājās neprātīga rožu eļļas smarža. aiz loga nemitīgs lietus. sajukusi pasaule. sadrumstalota meitene.
mūzika: Frou Frou - Let Go

mīlu.nemīlu.mīlu.nemīlu.

"nu nē jau. tu tikai pilnīgi neko nesaproti. vispār. šaudies no viena pie otra, tad pie trešā utt. izdomā būt māksliniece/mājsaimniece/ceļotāja/klauns/hipijs un nezin kas vēl. tu pēdējā laikā tik ļoti centies par kaut ko citu kļūt, ka brīžiem nākas smagi atcerēties, kas tu vispār vēl esi."

visa mana pasaule turas uz kaut kādas naivas pārliecības, ka, ja man izdosies atrast, viss atkal būs labi. es esmu pa vidu vai varbūt nekur.

"i'm just a fucked up girl looking for my own peace of mind."

smeldze.

man, lūdzu, kādu, kas uzdotu pa pirkstiem katru reizi, kad nolemju aizklīst atmiņu un virtuālo tīmekļu neatļautajos labirintos.

lietus romance.

"ēnas no pagātnes bālas un spītīgas
gultā pie manis nelūgti kāpj."

lietus mērķtiecīgi appludina pasauli. noslāpētas sajūtas, vēlmes un domas. neko šodien negribas. vasara šķiet kaut kas nereāls.