"Reiz bija paisums. Tagad bēgums. Esmu aizskalota no sevis."
plūdi un atplūdi. starp sevi un sevi. starp vienu būt un otru būt.
laiks biedē.
mūzika: zemfira. stipra un rūgta līdz sāpēm.
trešdiena, 2008. gada 31. decembris
ceturtdiena, 2008. gada 25. decembris
paisums.
"Pilnīgs haoss. Tevi nav iespējams mīlēt, jo tu mīli par daudz. Tu mīli, un reizē tu nemāki mīlēt, nezini, kas ir mīlestība. Tu baidies no nāves un dzīves, un tu tās abas iekāro. Tu svini skumjas, neko īsti par skumjām nezinādama. Tu sludini prieku, to neizjuzdama. Tu sludini tukšu dzīvi, neko par tukšu dzīvi nezinādama. Noliec robežas, mās."
(i. ābele.)
(i. ābele.)
sestdiena, 2008. gada 20. decembris
plastic fun.
sasodīts. laikam vairāk strīdu šovakar nebija iespējams.
tik ļoti gribas visu labi un pareizi.
tik ļoti nesanāk.
tik ļoti gribas visu labi un pareizi.
tik ļoti nesanāk.
pirmdiena, 2008. gada 15. decembris
pirmdienas problēmu pesimisms.
"Pirmdiena kā tāds liels emocijām piesātināts kalns velsies pāri, draudot nospiest. No visiem pienākumiem neizlocīsies, tāpēc uzroti vien piedurknes."
..kur nu vēl precīzāku horoskopu.
"visa kā jau sen ir par daudz, un es maldos.."
..kur nu vēl precīzāku horoskopu.
"visa kā jau sen ir par daudz, un es maldos.."
svētdiena, 2008. gada 14. decembris
nogalini mani maigi.
"vārdi ir pielādētas pistoles." (sartrs)
sasodīta pašiznīcība.
un man riebjas tas, cik viegli ietekmējos no citu viedokļiem.
sasodīta pašiznīcība.
un man riebjas tas, cik viegli ietekmējos no citu viedokļiem.
trešdiena, 2008. gada 10. decembris
skumju anatomija.
"Smiltis ir vienas kapos un jūrmalā, un
Tev mazdrusciņ aiz auss."
Tev mazdrusciņ aiz auss."
šī vieta pēdējā laikā ir iemiesojusi pārāk daudz traģisma. pat gribot rakstīt ko vienkāršu, vārdi savirknējas kaut kādā skumjā sāpīgumā.
bet ir nakts. mamma beidzot mājās. salst pēdas un neveicas ar mācīšanos. nekā traģiska, vienkārša ikdienība. laiku pa laikam uzplaiksnī visādas "kābūtujabūtu" domas un apziņa, ka nav jau teikts, ka man būs dots vairāk laika. tā vietā, lai mācītos, lasu elsberga (tā, kas dēls) dzejoļus un ilgojos pēc kaut kādas nedefinējamas drošības sajūtas.
pirmdiena, 2008. gada 8. decembris
sestdiena, 2008. gada 6. decembris
dzīves svinēšana.

viņš pats smietos visskaļāk. un padarītu visu par vienu lielu joku. ai, tikai tik ļoti pietrūks. tik daudz nepateiktā. tik daudz jautājumu un tik maz atbilžu. viņš bija kā komēta, meteorīts un ātrvilciens. visos šodienas stāstos. un viņš tik ļoti mums ticēja.
trešdiena, 2008. gada 3. decembris
Abonēt:
Komentāri (Atom)
