trešdiena, 2008. gada 31. decembris

plūdmaiņas.

"Reiz bija paisums. Tagad bēgums. Esmu aizskalota no sevis."
plūdi un atplūdi. starp sevi un sevi. starp vienu būt un otru būt.
laiks biedē.

mūzika: zemfira. stipra un rūgta līdz sāpēm.

ceturtdiena, 2008. gada 25. decembris

paisums.

"Pilnīgs haoss. Tevi nav iespējams mīlēt, jo tu mīli par daudz. Tu mīli, un reizē tu nemāki mīlēt, nezini, kas ir mīlestība. Tu baidies no nāves un dzīves, un tu tās abas iekāro. Tu svini skumjas, neko īsti par skumjām nezinādama. Tu sludini prieku, to neizjuzdama. Tu sludini tukšu dzīvi, neko par tukšu dzīvi nezinādama. Noliec robežas, mās."
(i. ābele.)

sestdiena, 2008. gada 20. decembris

plastic fun.

sasodīts. laikam vairāk strīdu šovakar nebija iespējams.
tik ļoti gribas visu labi un pareizi.
tik ļoti nesanāk.

pirmdiena, 2008. gada 15. decembris

pirmdienas problēmu pesimisms.

"Pirmdiena kā tāds liels emocijām piesātināts kalns velsies pāri, draudot nospiest. No visiem pienākumiem neizlocīsies, tāpēc uzroti vien piedurknes."

..kur nu vēl precīzāku horoskopu.

"visa kā jau sen ir par daudz, un es maldos.."

svētdiena, 2008. gada 14. decembris

nogalini mani maigi.

"vārdi ir pielādētas pistoles." (sartrs)

sasodīta pašiznīcība.
un man riebjas tas, cik viegli ietekmējos no citu viedokļiem.

trešdiena, 2008. gada 10. decembris

skumju anatomija.

"Smiltis ir vienas kapos un jūrmalā, un
Tev mazdrusciņ aiz auss."

šī vieta pēdējā laikā ir iemiesojusi pārāk daudz traģisma. pat gribot rakstīt ko vienkāršu, vārdi savirknējas kaut kādā skumjā sāpīgumā.
bet ir nakts. mamma beidzot mājās. salst pēdas un neveicas ar mācīšanos. nekā traģiska, vienkārša ikdienība. laiku pa laikam uzplaiksnī visādas "kābūtujabūtu" domas un apziņa, ka nav jau teikts, ka man būs dots vairāk laika. tā vietā, lai mācītos, lasu elsberga (tā, kas dēls) dzejoļus un ilgojos pēc kaut kādas nedefinējamas drošības sajūtas.

pirmdiena, 2008. gada 8. decembris

fragile.

netieku galā ar sevi pasaulē.

sestdiena, 2008. gada 6. decembris

dzīves svinēšana.


viņš pats smietos visskaļāk. un padarītu visu par vienu lielu joku. ai, tikai tik ļoti pietrūks. tik daudz nepateiktā. tik daudz jautājumu un tik maz atbilžu. viņš bija kā komēta, meteorīts un ātrvilciens. visos šodienas stāstos. un viņš tik ļoti mums ticēja.


trešdiena, 2008. gada 3. decembris

par nepateikto.

par spīti visam. es tevi tik ļoti mīlēju.
par tētiem, meitām un skumjām.