vidutājs

un tad apkārt ir visi tie tuvie un mīļie, kam tu nezini kā palīdzēt.

otrdiena, trīspadsmitais

mani vienmēr par visu vairāk ir biedējusi nāve, tā izmisīgi neaptveramā robeža, aiz kuras neko vairs nav iespējams vērst par labu. un pāri paliekošais tukšums, ilgas un vainas izjūta, par kuru zini, tā nekad vairs nepāries.

mierīga svētdiena

mazliet tīrības un kārtības mājās, mazliet vairāk iekšēja miera un labas vienkāršibūšanas sajūtas. atlicis pavisam nedaudz līdz īstam pavasarim, salīdzinoši nedaudz līdz pabeigtai akadēmijai un brīdim, kad varēšu izrevidēt izbijušo un turpmāk būt tikai skaisti. mazāk ne.