muļķības slavinājums.

vai var būt kas gudrāks kā saslimt tieši pirms eksāmena? tieši tad, kad ir milzumdaudz plānu un darāmu darbu? kad mamma, reinis un luīzēns projām. māja briesmīgi vientulīga un jālasa dumjie grieķi un romieši? aaah, ziema, neciešu tomēr tevi. un savu nožēlojamo imunitāti ne tik.

ziemās. nu kur tad var aiziet ziemās?

bet izrādās, var!
un šis varbūt pa ilgiem laikiem ir pirmais brīdis, kad esmu mierā ar visu to puteni, sniegu un ziemīgumu. ir zābaki, cepure un silts džemperis. ir ceļš, kuru iet. un vieta, kur nonākt.

"..ja cerēto prieku nenesa ceriņu zars, nav taču sacīts, ka laime nevar atbrist pa sniegu."

ieputināta svētdiena.

madara klausās iļģu "totari", priecājas par sveču liesmiņām un puteni ārā. ir labi, kad nekur nav jādodas.

nosalis laiks.

***
sarkanu elpo nu ielas no rītiem,
vīriņš stumj puķu vezumu,
pa barona ielu brauc jautājumi,
sirds dungājas - nezinu, nezinu.
un kas ir tas melnums starp sarkans un zaļš,
un, kāpēc ir, vellos, tik sāpīgi,
ir taču debesis, ir taču zeme,
kūku pietiek un mamzeļu,
es lūstu par kāpnēm,
es lūstu par tiltu,
es lūstu par kokteiļa salmiņu,
es gribēju godīgi, nu gribu silti,
bet nav vairs ne zirgu, ne vedēju,
es gribēju godīgi, nu gribas tiltu,
kas mani pie tevis aizvestu,
pār metāla viļņiem skrien spāres un kaijas
un auž no mākoņiem paklāju.
(I.Gaile)

pirmās sniega dienas piezīmes.

***
Nu, lūk, te nu es esmu.
Atbildīga par visu saldo izvēli.
Ziema būs ļoti gara,
ietinies draugu smieklos un raudi tumsā pret vēju,
jo tev ir tā vieglā maska, kas vienmēr smaržo pēc jūras,
kurā nolaižas pārnakšņot lidmašīnas,
un dažām ir sārtas buras,
nerādi viņiem rītos rokas,
viss sadzīs un būs atkal skaisti,
un nav jau arī tik slikti,
vienkārši godīgi sāp.
Bet laternas ir tai kalnā,
kurā tu atkal kāp.
(I. Gaile)

pirms brītiņa pārstāja snigt. ziemīgums ir klāt.

sapņu meklēšana.

un varbūt pēc nāves mēs atgriežamies un dzīvojam brīžos, kad esam bijuši vislaimīgākie..?!

burvīga noskaņa koncertam. mazliet sajukusi madara. tēta iekritušās acis. vēlme atgriezties bērnībā, kad mēs visi vēl bijām tik vienkārši un nesamežģīti.
kādā dienā es to izlabošu. sasodīts.

crazy/beautiful.

you can be anywhere when your life begins.

klavierkoncerts.

"Es tev tikai klusu teikšu - "ļoti",
un tas visu, visu, visu nozīmē."

Vācieša diena. madara ies klausīties.
smeldzīgs novembris.

ieziemošanās.

visu kavēju. visu jaucu. visu uztveru briesmīgi jūtelīgi un neciešami. kaut kāda briesmīga nespēja tikt ar sevi galā. nekas neliek celties. vēlme tikai ieziemoties. nesarunāties. nejust. nedomāt. tukšumlaika tukšumvēlme. trūkst jebkādas motivācijas. un varbūt "viss vienalga" ir kļuvis ne tikai par atrunu, bet nolāpītu eksistences veidu?!

un kāpēc manā sapnī atkal bija jābūt tev?

un smieklīgi. īstu dienasgrāmatu vairs nerakstu. zūdošas liecības zūdošā pasaulē. pēc gadsimtiem manu domu vairs nebūs.

promnovisa.

arvien vairāk aktualizējas vēlme ieziemoties līdz pavasarim.

novembris. vācieša laiks.

"Neizglāstīts maigums – tās ir sāpes."

*

Es klausos, kā māja elpo
Un arī tā gribu -
Ar simtgadu smaržu baļķos
Un saules zaķīšu zibu
Uz domu deldētās grīdas.
Ar dūmiem no sveķainas malkas
Stāvus debesīs zilgās
Un smaržu, ko uz pirkstgaliem atstāj
Kādu sasildīt ilgas.

(Anda Līce)