nosalis laiks.

***
sarkanu elpo nu ielas no rītiem,
vīriņš stumj puķu vezumu,
pa barona ielu brauc jautājumi,
sirds dungājas - nezinu, nezinu.
un kas ir tas melnums starp sarkans un zaļš,
un, kāpēc ir, vellos, tik sāpīgi,
ir taču debesis, ir taču zeme,
kūku pietiek un mamzeļu,
es lūstu par kāpnēm,
es lūstu par tiltu,
es lūstu par kokteiļa salmiņu,
es gribēju godīgi, nu gribu silti,
bet nav vairs ne zirgu, ne vedēju,
es gribēju godīgi, nu gribas tiltu,
kas mani pie tevis aizvestu,
pār metāla viļņiem skrien spāres un kaijas
un auž no mākoņiem paklāju.
(I.Gaile)