visu kavēju. visu jaucu. visu uztveru briesmīgi jūtelīgi un neciešami. kaut kāda briesmīga nespēja tikt ar sevi galā. nekas neliek celties. vēlme tikai ieziemoties. nesarunāties. nejust. nedomāt. tukšumlaika tukšumvēlme. trūkst jebkādas motivācijas. un varbūt "viss vienalga" ir kļuvis ne tikai par atrunu, bet nolāpītu eksistences veidu?!
un kāpēc manā sapnī atkal bija jābūt tev?
un smieklīgi. īstu dienasgrāmatu vairs nerakstu. zūdošas liecības zūdošā pasaulē. pēc gadsimtiem manu domu vairs nebūs.
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru