rudens tālienē

un lai arī iestājies visgaidītais jaunais sākums, brīžiem mazliet sajūta, ka dzīve pēkšņi jābūvē uz tukšiem pamatiem. 

centrtiece

"Un es sapratu, ka vajag stāvēt uz vietas. Diena tad atnāks pati, un pati atnāks nakts pie tevis. Un nekur nav jāskrien, un ne pēc kā nav jāsteidzas, ir tikai jājūt lietu ritms un jāatrod sevi pašu šais ritmos." (I.Z.)

meklēt savu centru. to, kas pazudis aiz visiem skriet un darīt, steigties un mēģināt atbilst. lēni, lēni tas iet. 

iemācīties līdzsvaru

pilsēta smaržo pēc vasaras, pēc pienenēm, pļautas zāles, ievām un ceriņiem vienlaikus, sasiluša bruģa un laimīgākiem cilvēkiem. dzīve pamazām kūņojas ārā no ieilgušā viss-ir-slikti perioda un es meklēju ceļu. ceļu, kā mācīties līdzsvaru - mainīties nevis saskaņā ar vidi, bet saskaņā ar savu programmu (I. Kudrjavcevs "Ir").

mūzikas skaņas: Neil Young - Harvest Moon
noskaņa: gaiša

pavasaralkas.

arī šajā rīgas nomalē beidzot iestājies pavasaris. tikai ko darīt ar tām alkām un ilgām, ko tas pamodina sev līdzi? saules sasildītas pievakares smaržo pēc īstās dzīves un naktīs gribot negribot jāsapņo par ugunskuriem, zaļu zāli, basām kājām, vēju matos, zvaigžņotām debesīm un visu to spēji aizgrābjošo, kas šodien šķiet tikpat neaizsniedzams kā dienvidamerika. pavasaris atnāk, izvelk tevi no bezgaldziļas bedres ārā, lai uzdotu visus tos jautājumus, ko tik ilgi esi centies noklusēt. 

nepārtraukti nenorimti

nav nekā degradējošāka kā bemērķīga eksistence. 

laikplūsma.

laba apziņa, ka vismaz vecās drāmas ar laiku tiešām paliek vecas un vairs neaizkustina.