"jaucas krāsas. sakalst otas. pulkstenis tikšķ."
ir sāpoša mugura, daudz darba, daudz mācību un nepavisam necik laika. un es neatceros pēdējo reizi, kad būtu pieskārusies ģitārai, zīmulim, krāsām vai pērlīšu priekiem. kaut vai noslaucījusi putekļus no plauktiem! grāmatas krājas kaudzēs un prāts ir pārāk pārblīvēts un noguris, lai spētu uztvert jebkādas poētiskās domas un gara lidojumus. ir tikai prieks par ieritināšanos blakus un aizmigšanu vēlās nakts/rīta stundās. tas glābj.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru