un dejas saslimst ar vilnas zeķēm.
Atkal ir mūsu zemē ziema,
dzīvība sastingst ar pulti rokās."
cik absolūti bezgalīgi neomulīgu sajūtu spēj radīt sveši cilvēki mājās un ierastās kārtības izjaukšana. atkal remonts un putekļi visur. cerams, šoreiz tas beidzot arī beigsies. tikmēr neatliek nekas cits kā norobežoties un izlikties, ka šodien uz mani tas neattiecas.
tāpat kā ignorēt sāpīgas iespējamības, lai tikai dievspasargi nesatricinātu un neizjauktu šībrīža relatīvo mieru, un ej nu sazini, kā tas viss galu galā beigsies.
ir ziema, nekur, nekur negribas iet.
mūzika - Jazz Lullabies.
jāmēģina saņemties, šodien T. Ķenča lekcija par mitoloģiskajiem motīviem latviešu mākslā.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru