vārdu bailes.

tieši tad, kad visa pasaule kā traka blogo un šķiežas ar vārdu plūdiem visās malās, esmu pazaudējusi savu pēdējo spēju izteikties. nav vārdu, nav domu, nav nekā. vienīgi pienākums un izmisīga vēlme pabeigt, nepārejoša temperatūra un panikas lēkmes. kur ir tā madara, kas bija agrāk?