"Mēs nebūsim nebūsim nebūsim veci
Ārpus laika tavi mīļie pleci"
šodien burvīgi ilgs rīts ar mīļoto, vakars ar "Klāvu" un nakts ar kārtējo miniatūro dzīves telpas atbrīvošanu un papīru revīziju.
un, šķirojot vecās tēta mantas un bildes, kārtējoreiz pārņem netveramas skumjas. par lietu mainīgo dabu, par nespēju paredzēt un nekad nezināmo iznākumu. nav norāžu, nav padomu, nav nekā, tikai ceļš, kuru iet.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru