dzīves skaistuma svinēšana.

"Ģelo ņe v ģeņgah
I ņe v koļičestve žeņščin
I ņe v staroj foklore
I ņe v novoj volņe
A gģe to savsem v drugom
I vsjo što jesķ u nas eto radosķ i strah
Strah što mi huže čem možem
I radosķ at tovo što vsjo v nadjožņih rukah
No každij ģeņ kogda ja prasnus ja hoču
štob ti bila rjadom so mnoj."
(Grebenščikovs)

par spīti visam satriecoši skaista pasaule. ar talkošanu starp mūžsenām mājām, kas smaržo pēc aizlaikiem, ar pieskaršanos lietām kas glabā sevī nekad neizstāstāstāmus stāstus, ar smiešanos par neko, ar saules piespīdētām acīm, ar tautasdziesmām, ar grūbu putru, ar zirgiem, kam siltas un gudras acis, ar pārlieku draudzīgu suni, ar ugunskuru un dūmu piesmaržotiem matiem, ar pamestiem bēniņiem un putnu dziesmām rīta agrumā, ar cilvēku siltumu un gadsimtu pamatīgumu. ar bohēmām, smeldzīgām dziesmām un tumsas laika romantiku. ar pastaigām pa jumtiem, parkiem un nezināmām ielām, ar sarunām, smiekliem un skumjām. ar kaislībām, kļūdām un ģeometriskām teorēmām. pārāk skaista, lai mēģinātu izgudrot pareizo risinājumu.