svētdiena, 2009. gada 8. marts
sentimentalitāte.
šodiena pavadīta vācot nost bildes no sienām. tagad ir absolūts tukšums. noģībt var no tik tukšām sienām! un krāmējoties ar bildēm un iekonservētām sajūtām sentimentalitāte neizbēgama, dieviņtētiņ, kā es mīlu visus tos cilvēkus. visus, kas bijuši, ir un būs. tāda dīvaina pārkārtošanās. visa tā iekonservētā pasaule vēl no maniem sešpadsmit. viss burvīgi laimīgais naivums un lidojums. un tagad tukša siena. mulsinoši. un šodiena sākta ar dzeltenām tulpēm un brokastīm mammai. un turpināta laiski un bezmērķīgi. ja vien atkal nebūtu svētdienas vakara mācīšanās klāt. un tā franču valoda rīt no rīta. nošauties var. bet ir pavasaris. ir!
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)

Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru