"Kad tu mosties
rīts pienāk kā īsziņa
mīnu nav/mīnu nav"
(a. akmentiņš)
vieglas vēsuma tirpas pārskrien ādai. laiks kļuvis par attālinātu jēdzienu. uzgriežot mūziku tik skaļi, lai galva džinkst, pazūd spēja domāt. dīvains sāpīgums kustoties, rosina ieritināties pašapmierinātībā un rimtumā. trauki gaida virtuvē, ceļos un laužu sevi.
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru