"Visu laiku krūtīs dreb naktstaurenis,
it kā man būtu bailes."
varbūt to tur ārā starp dubļiem un peļķēm var saukt jau par pavasari. varbūt līdz vasarai nav vairs pārāk tālu. varbūt tas smeldzīgums manī ir tikai māņi. varbūt nāks paisums un devītais vilnis, kas beidzot paraus mani līdzi. un varbūt man vairs nebūs iemesla pretoties ar mani notiekošajam.
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru