ceturtdiena, 2008. gada 7. augusts

uijā, uijā nikni vilki.

maza pasaules pazaudēšanas sajūta.
šķiet, dzīve atkal ir kaut kur tur, kur manis nav. atkal mazliet nemāku iederēties un pieslēgties.
kāpēc tā neiederēšanās sajūta pārņem tik spēji un visaptveroši..?!
visi mani mīļie nāk un aiziet. pie citiem. es esmu pārejoša.

vai ir iespējams atrast pa īstam savu pasauli. to, kurā nekad nebūsi lieks un mazliet nepiederīgs..?

Nav komentāru: